Pāriet uz saturu

Andraniks Ozanjans

Vikipēdijas lapa
Andraniks Ozanjans
Անդրանիկ Թորոսի Օզանյան
Andraniks Ozanjans
Personīgā informācija
Dzimis 1865. gada 25. februārī
Miris 1927. gada 31. augustā (62 gadi)
Kalifornija
(Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV)
Tautība armēnis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Ģenerālmajors
Dienesta laiks 1888 – 1927
Valsts Armēnija
Kaujas darbība Sasunas sacelšanās (1894), Pirmais Balkānu karš, Pirmais pasaules karš
Apbalvojumi Vladimira ordenis (ar šķēpiem; IV šķiras), Staņislava ordenis (II šķiras (ar šķēpiem)),
Svētā Jura krusts (III un IV šķiras),[1] Goda Leģiona ordenis[2]

Andraniks Ozanjans (1865. gada 25. februāris — 1927. gada 31. augusts) bija armēņu militārais komandieris un valstsvīrs.[3]

1880. gadu beigās viņš aktīvi iesaistījās bruņotā cīņā pret osmaņu valdību un kurdu neregulārajiem formējumiem. Andraniks iestājās Armēnijas Revolucionāru federācijas partijā "Dašnak" un kopā ar citiem fidajiem centās aizstāvēt armēņu zemniekus, kas dzīvoja viņu senču dzimtenē — apgabalā, kas pazīstams kā Rietumu (vai Turcijas) Armēnija. Pēc neveiksmīgās 1904. gada Sasunas sacelšanās pameta Osmaņu impēriju. 1907. gadā Ozanjans atstāja dašnaku partiju. Andraniks Ozanjans kopā ar Gareginu Nždehu vadīja dažus simtus armēņu brīvprātīgo Bulgārijas armijā pret osmaņiem Pirmā Balkānu kara laikā.

Kopš Pirmā pasaules kara sākuma posma Ozanjans komandēja pirmo armēņu brīvprātīgo bataljonu Krievijas armijā pret Osmaņu impēriju.

Andraniks Ozanjans 1919. gadā pameta Armēniju nesaskaņu dēļ ar Armēnijas valdību un pēdējos dzīves gadus pavadīja Eiropā un ASV, meklējot tur palīdzību armēņu bēgļiem. Viņš apmetās Fresno, Kalifornijā, 1922. gadā un nomira piecus gadus vēlāk, 1927. gadā. Armēnijā Ozanjanu uzskata par nacionālo varoni. Andranika vārdā nosauktas ielas un laukumi, un par viņu uzrakstītas dziesmas, dzejoļi un romāni, tā padarot viņu par leģendāru tēlu armēņu kultūrā.[3]

  1. Гарибджанян Г. Б., Национальный герой Андраник, Ер., изд-во «Гителик», 1990, стр. 11
  2. Andranik of Armenia, by Aram Bakshian // History Today, Volume 43 Issue 4, April 1993, p. 50
  3. 3,0 3,1 Ghaziyan, Alvard (1984) (hy). Զորավար Անդրանիկը որպես վիպա-հերոսական կերպար [General Andranik as a heroic character]. Yerevan: Institute of Archeology and Ethnography, Armenian National Academy of Sciences. 25–26. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]